šarži

Maģiskas tās naktis

Pasaule apstājas, un Tu, beidzot, esi spiests ieklausīties savā elpā. Jūtu tās samtu un lēno tempu… Elpa pūsta caur nāsīm, ieplūst istabā un vairs to nenotvert. Mēģinu saskaitīt dienā paveikto, sajūk. Jūtu kā ķieģeļus fonā mūrē sirds. Taču ritms krietni lēnāks par dienas, gluži kā zombijs sastingstu un neelpoju. V